Anotācija: Bībele. Jaunā Derība
| Издательство | СЗКЭО |
| Автор/составитель | None |
| Серия | Библиотека мировой литературы |
| Год выпуска | 2024 |
| Кол-во страниц | 656 |
| ISBN | 978-5-9603-1000-0 |
| Обложка | переплет-твердая обложка |
| Вес | 1751г |
| Формат | 17 x 25 cm |
| Тираж | 3000 |
| Возрастная категория | 16+ |
„Bībele. Jaunā Derība” ir grāmata krievu valodā. Izdevējs: SZKEO, 2024. gads. Nosaukums azon katalogā: «Библия. Новый Завет».
Bībele ir viena no visvairāk izdotajām grāmatām pasaulē. Bībeles stāsti ilustrēti simtiem reižu, un to darījuši daudzi mākslinieki. Tomēr šajā garajā vārdu rindā ir meistari, kuru zīmējumi ieņem īpašu vietu. Viens no tiem ir Gistavs Dorē, kurš veidojis vairāk nekā divus simtus ilustrāciju Bībelei. Otrs tikpat augsta līmeņa meistars bija gleznotājs, portretists un gravieris Džeimss Tisō. Tieši viņa monumentālās un detaļās precīzās ilustrācijas rotā Jaunās Derības izdevumu, ko jūs turat rokās. Pie šiem zīmējumiem, kā arī ilustrācijām Vecajai Derībai un sērijai «Kristus dzīve» Tisō strādāja savas dzīves pēdējos gados.
Šie viņa darbi maz atgādināja gleznas, kas mākslinieku bija padarījušas slavenu 19. gadsimta pēdējā ceturksnī. Tolaik savās gleznās Tisō attēloja angļu augstākās sabiedrības slāņu laicīgo dzīvi: dāmas grezni tērpos un elegantus vīriešus to tuvumā. Tisō bija skrupulozi precīzs detaļās, viņš rūpīgi attēloja uz saviem audekliem visus tērpu un interjeru elementus. Ne velti šo mākslinieku pamatoti uzskatīja par Viktorijas laika Anglijas gleznotāju. Savu fotoreālistisko stāstošo gleznošanas stilu Tisō organiski apvienoja ar impresionistisku krāsu pasniegšanu un negaidītiem rakursiem. Pietiek ar vienu skatienu uz jebkuru viņa gleznu, lai uzreiz saprastu — tas ir liela meistara darbs.
Greznos tērpus un košos audumus Tisō apbrīnoja jau bērnībā. Viņa māte bija modiste, bet tēvs tirgoja drapērijas. Pirmos dzīves gadus topošais mākslinieks pavadīja Francijā. Viņš nāca pasaulē 1836. gadā Nantē un dzimstot saņēma vārdu Žaks Žozefs. Kad Tisō palika septiņpadsmit, viņš nolēma kļūt par gleznotāju. Tēvs bija pret, taču jauneklis palika pie sava un 1856. gadā devās uz Parīzi, lai iestātos Daiļo mākslu skolā. Tieši tur, Parīzē, Tisō iepazinās ar Edgaru Dega un Eduārdu Manē; šie mākslinieki jūtami ietekmēja viņa glezniecību. 1859. gadā Tisō izstādīja vairākus savus darbus Parīzes salonā, un eksperti tos novērtēja ļoti augstu. Kopš jaunības Tisō bija angļu kultūras cienītājs. 1863. gadā viņš parādīja savus darbus Londonā. To panākumi Ernesta Gambāra mākslas galerijā pamudināja Tisō pārcelties pāri Lamanšam. Anglijā mākslinieks pavadīja lielāko daļu sava mūža.
Tisō māte bija dedzīga katoliete. Tieši viņa iedvesa dēlam interesi par Bībeles sižetiem. Pie Bībeles ilustrēšanas Tisō ķērās ar vislielāko nopietnību. 19. gadsimta beigās viņš īpaši veica ceļojumu pa Tuvajiem Austrumiem. No šejienes izriet viņa zīmējumu «arheoloģiskā» precizitāte, kas ļauj redzēt Jaunās Derības notikumus tā, it kā tie būtu redzēti Kristus un viņa mācekļu laikabiedru acīm.